Šokolādes ola un Lustra

Lustra visu dienu gulēja, turoties aiz kājas pie griestiem kā sikspārnis. Vakarā, kad ieslēdza gaismu, Lustra pamodās un ieraudzīja uz galda krāsainu olu ar uzrakstiem kādā nezināmā valodā. Kopā ar bērniem Lustra bija iemācījusies lasīt, bet tikai latviski.

- Vai tu esi Lieldienu ola? - jautāja Lustra.

- Nē, esmu Pārsteigumu ola. Saki, Lustra, vai tev vidus ir tukšs?

Lustrai bija spožs apaļš kapara vēderiņš, kurā atspoguļojās galds ar Pārsteigumu olu un visa istaba.

- Nē, man vidū ir elektrības vadi, sacīja Lustra.

- Tas ir liels brīnums. Varbūt mēs esam māsas - abas apaļīgas ar brīnumiem viducī, jautāja ola.

- Pastāsti, lūdzu, par savu pārsteigumu? - sacīja Lustra.

- Tie man ir divi: esmu no šokolādes, pie tam ar rotaļlietu vidū!

Tādu olu Lustra nevarēja pat iedomāties. Bērni apēda šokolādi un izrādījās, ka olā paslēpta maza lidmašīna.

А Малая Секунда подумала и спросила:

Lidmašīna vēl daudzas dienas lidoja virs galda, rūkdama gan Jānīša, gan Mārītes balsīs.

L. Kotovičs