Lidmašīna un Admirālis

Lidlauka malā bija pļava, kur ziedēja puķes un lidinājās tauriņi. Lielās lidmašīnas pļaviņā nekad neiegriezās - tās augstprātīgi braukāja tikai pa betonētiem lidlauka ceļiem.

Reiz gadījās tā, ka viena lidmašīna nosēdās tieši pļaviņā. Tā izskatījās daudz mazāka par citām, bet salīdzinājumā ar tauriņiem, bitēm un vabolēm arī šī lidmašīna bija milzīga. Skaists raibs tauriņš sadūšojās, aplidoja Lidmašīnai apkārt un apsēdās uz saulē sasilušā metāla deguna.

- Vai tu nosēdies pļaviņā, lai iepazītos ar mums? - tauriņš jautāja. Izrādījās, ka Lidmašīna pazīst tauriņus. Viņa teica:

- Labdien, Admirāli! (Admirālis ir tauriņa sugas vārds.) Esmu būvēta, lai sēstos tieši zālē, tāpēc mazos lidoņus zinu. Man parasti jābrauc uz ciematiem un mazpilsētām.

- Ja tu neesi nogurusi, varbūt palidosim kopā, piedāvāja Admirālis.

- Es nevaru lidot bez cilvēka, kas mani vada.

- Pasaki, kas jādara, un es tevi vadīšu, nopriecājās Admirālis. Es ļoti labi pazīstu mūsu pļavu.

- Lai lidotu, jāmācās lidotāju skolā, sacīja Lidmašīna. - Bet tas vēl nav viss. Lai palidotu, man vajag mucu degvielas.

- Es neesmu mācījies skolā, bet vai slikti lidoju? - apvainojās Admirālis. - Un degvielas mucas vietā man pietiek ar pilienu rasas, viņš piebilda. - Ļoti žēl, mēs ar tevi varētu parotaļāties gaisā.

Un tad Admirālis ieraudzīja mucu, kas brauca šurp pa pļavu lielā automašīnā. Mucai uz sāna bija rakstīts "DEGVIELA". Cilvēks zilā tērpā atvēra neredzamas durtiņas pie lidmašīnas spārna; tieši tāda lieluma durtiņas, ka aiz tām varētu dzīvot kāds tauriņš. Pēc tam zilais cilvēks kā milzu čūsku izvilka no automašīnas šļūteni un iesprauda tās galu durtiņās. Degviela sāka plūst no mucas lidmašīnā, un pie durtiņām pacēlās indīgu tvaiku mākonītis. Tauriņiem ir ļoti smalka oža, tāpēc Admirālis iesaucās:

- Mīļā Lidmašīna, to nevar dzert! Bēgsim no šejienes!

- Admirāli, tā ir mana parastā degviela.

Tauriņam jau reiba galva. - Ja es izdzertu pilienu tādas indes, tad būtu pagalam! - viņš sauca Lidmašīnai un nolaidās zālē talāk no briesmīgās mucas.

- Cik dažādi radījumi esam mēs ar Lidmašīnu, domāja tauriņš.

Pēc kāda laika Lidmašīna sāka rūkt, ieskrējās un pacēlās gaisā. Tur augšā viņa pašūpojās spārnos, sūtot sveicienu Admirālim un visiem mazajiem pļavas lidoņiem.

L. Kotovičs